2023.gads
Madeira, Portugāle. Maijs
Mūsu piedzīvojums maijā Madeiras kalnos – kāpieni un pārgājieni
Madeira ir galamērķis tiem, kas meklē piedzīvojumus un mežonīgu dabu, kurā sajūties pilnīgi brīvs. Šī sala piedāvā ne tikai elpu aizraujošus kalnu skatus, bet arī iespēju izjust piedzīvojumus, kādi nav sastopami parastās tūrisma vietās. Un, protams, viena no spilgtākajām pieredzēm ir kāpšana Madeiras augstākajā virsotnē – Pico Ruivo.
Kāpienu Pico Ruivo mēs piedzīvojām kā patiesu izaicinājumu, kas prasīja gan fizisku sagatavotību, gan mentālu koncentrēšanos. Ar augstumu 1862 metrus virs jūras līmeņa šis ir viens no izaicinošākajiem kāpieniem, ko var piedāvāt Madeira. Kāpiena laikā mēs izbaudījām satriecošu skatu uz kalniem, dziļajām ielejām un smalko, bet vērienīgo piekrasti. Bija sajūta, ka bijām nonākuši vietā, kur daba un pasaule apstājas, lai atgādinātu, cik patiesībā mazi mēs esam.
Pico Ruivo virsotne mums atklājās kā perfekta vieta atpūtai. Stāvot uz kalna, sajutām brīvības un spēka sajūtu, kas pieder tikai tiem, kas ir gatavi uzkāpt augstāk un redzēt pasauli citādi. Ja jūs meklējat vietu, kur gūt jaunu skatījumu uz dzīvi, kalni ir tieši tas, kas nepieciešams.
Taču Madeirā piedzīvojumi nebeidzas ar kāpienu. Sala piedāvā unikālos Levadas kanālus, kas vijas pa kalniem. Šie pārgājieni pa Levadām mums bija lielisks veids, kā izpētīt Madeiru no citas perspektīvas – ejot cauri mežiem un kalnu nogāzēm. Tā ir iespēja izjust Madeiras dabas noslēpumaino skaistumu un izprast to līdz sirds dziļumiem.
Un jā, Madeirā kalnos laika apstākļi var būt ļoti atšķirīgi. Mēs paši to piedzīvojām, kad dienvidu pusē pie okeāna maija mēnesī bija 27 grādi, bet pa nakti kalnos, guļot teltī, temperatūra noslīdēja līdz tikai 5 grādiem. Tas mūs pārsteidza, bet tajā pašā laikā – tas ir tieši tas, kas padara šo pieredzi vēl īpašāku. Tāpēc vienmēr jābūt gataviem uz jebko un jāņem līdzi atbilstošs aprīkojums, lai nakšņošana teltī būtu komfortabla, neskatoties uz vēsu kalnu nakti.
Pārgājieni pa Madeiras kalniem ir patiesi neaizmirstama pieredze. Kalnu klusums, nakts gaisma un zvaigznes, kas mirdz virs galvas, radīs sajūtu, ka esat atraduši savu vietu pasaulē. Katrs solis pa šīm takām, katra diena, kas sākas ar jauniem izaicinājumiem un noslēdzas ar izbrīnu, ir vērtīgāka par jebkuru citu ceļojumu.
Ja vēlaties piedzīvot šo brīnišķīgo galamērķi un izjust Madeira kalnu patieso dabu, pievienojieties mums. Mēs esam šeit, lai dalītos šajā piedzīvojumā, kas ikvienam atklāj jaunu pasauli un neaizmirstamus mirkļus.
Garmiša - Partenkirhene, Cūgšpice, Vācija. Jūnijs
Garmiša – Partenkirhene un kāpiens Cūgšpicē pa Reintalangerhütte maršrutu
Jūnijs ir ideāls laiks, lai dotos kalnos un izbaudītu piedzīvojumus, un mēs jau otro gadu pēc kārtas izvēlējāmies Garmišu – Partenkirhene, lai kāptu Cūgšpicē – Vācijas augstākajā virsotnē. Šoreiz mēs devāmies pa ne tik tradicionālo maršrutu gar Reintalangerhütte, kas piedāvā īpašu sajūtu gan garā kāpiena, gan neatkārtojamā kalnu ainavā.
Šis maršruts bija divu dienu piedzīvojums ar nakšņošanu kalnu namiņā Reintalangerhütte, kas atrodas 1369 metru augstumā. Pirmajā dienā mums paveicās ar saulainu un karstu laiku, kas ļāva pilnībā izbaudīt skatus un pavadīt ceļojumu kā īstu vasaras piedzīvojumu. Tomēr otrajā dienā situācija mainījās – mēs piedzīvojām negaidītu lietu, un gājām cauri lietus mākoņiem, kas piešķīra šim maršrutam vēl lielāku izaicinājumu. Pat bija brīži, kad sniegs klāja takas, pievienojot maršrutam vēl vienu dinamisku elementu.
Kāpiens pa šo maršrutu bija īsts izaicinājums – stāvāks kāpiens pa akmeņainu, birstošu nogāzi, kas pieprasīja gan fizisku spēku, gan koncentrēšanos. Dažās vietās mums nācās pārvietoties uzmanīgi, lai izvairītos no akmeņu nobīdes, un tajā pašā laikā izbaudīt, cik spēcīga var būt daba, kas rada šādus izaicinājumus.
Bet pati lielākā pieredze bija ferratas posms, kur mums nācās izmantot drošības troses, lai uzkāptu pa kalnu sienām. Šī daļa bija īpaša ar to, ka brīžiem drošības troses bija apsnigušas, padarot kāpienu vēl sarežģītāku. Tās bija īstas kalnu “apmācības”, kas pārbaudīja mūsu prasmes un izturību. Tomēr, neskatoties uz visiem izaicinājumiem, mēs sasniedzām virsotni Cūgšpice, un tas bija mūsu trešais kāpiens uz šo slaveno virsotni! Katrs kāpiens uz Cūgšpici ir īpašs, jo katru reizi ir jauni apstākļi, jauni skati un jaunas emocijas.
Šis maršruts gar Reintalangerhütte mums atgādināja, cik svarīga ir sagatavošanās, elastība un spēja pielāgoties laikapstākļiem, kā arī tas, cik daudz piedzīvojumu slēpjas Vācijas kalnos. Ja arī jūs vēlaties piedzīvot šādu izaicinājumu, šis maršruts ir lieliska izvēle, lai izjustu kalnu varonību un sasniegtu vienu no Alpu leģendām!
Tatri, Polija. Jūlijs un Oktobris
Polijas Tatri – piedzīvojums uz Kasprowy Wierch un Swinica virsotni
Polijas Tatri mūs pārsteidza ar savu dabas skaistumu un izaicinājumiem, kas noteikti ieies mūsu atmiņās kā neaizmirstams piedzīvojums. Šoreiz mēs devāmies uz Kasprowy Wierch, izmantojot vilcieniņu, kas mūs aizveda līdz kalna virsotnei, no kurienes sākās mūsu ceļojums pa kalnu takām.
Kasprowy Wierch ir viens no slavenākajiem Tatros, un no šejienes atveras elpu aizraujoši skati uz apkārtējiem kalniem un ielejām. Tomēr tas nebija tikai par skatiem – mūsu galvenais mērķis bija izbaudīt kalnu taku, kas aprīkota ar drošības ķēdēm, kas palīdzēja mums orientēties un droši pārvietoties pa stāvām un akmeņainām nogāzēm. Šeit mēs nevarējām piedzīvot klasisko via ferrata, bet ķēdes un akmeņainie ceļi piedāvāja tikpat aizraujošu izaicinājumu, lai piedzīvotu Tatros unikālu kalnu atmosfēru.
Maršrutā bija Swinica, skaista virsotne. Kāpienu laikā mūs pārsteidza gan grūtības, gan dabas skaistums. Takas bija ne pārāk sarežģītas, kas vienalga prasa gan fizisku spēku, gan izturību. Un jā, diena aizgāja ļoti ātri – maršruts aizņēma visu dienu, un lejā mēs nokāpām tumsā.
Piedzīvojums Polijas Tatros bija ideāls veids, kā izbaudīt kalnu dabu, apvienojot to ar izaicinājumiem, kas ne tikai pārbaudīja mūsu spējas, bet arī piepildīja mūs ar brīnišķīgām atmiņām no šī unikālā kalnu ceļojuma.
Vācijas Alpi un Itālijas Dolomīti. Jūlijs/Augusts
Vācijas Alpi un Itālijas Dolomīti – kalnu piedzīvojums divos kalnu reģionos
Šoreiz mūsu ceļojums bija īpašs, jo apvienojām Vācijas Alpus ar Itālijas Dolomītiem. Tā kā mums jau ir labi zināmi Vācijas Alpi, mēs izvēlējāmies palikt Garmišā – Partenkirhenē, lai turpinātu iepriekšējos piedzīvojumus, bet arī pievienotu jaunu izaicinājumu – Dolomītu kalnus.
Alpšpice (Alpspitze 2628 m) – virsotne, kas mūsu plānā bija pirmā šajā braucienā. Loti pateicīga via ferrata iesācējiem, jo tur līdz skatu laukumam Alpspix 2050m var uzbraukt ar vagoniņu. Un līdz ferratas sākumam jānoiet tikai daži simti metru. Tā ir apļveida un lejā var nokļūt arī izmantojot gaisa vagoniņu. Nākamā virsotne bija plānota Cūgšpice, bet vakarā pirms plānotā kāpiena, laika prognoze nebija labvēlīga. Nepavisam. Solīja negaisu un pat zibeni. Bet tādā laikā kāpt nedrīkst, jo ferratas troses darbosies, kā zibens novedējs. Pieņēmām lēmumu necelties naktī un nekāpt, bet izgulēties un braukt uz Itālijas Dolomītiem. Lieki teikt, ka pamostoties, laiks skaidrāks par skaidru – solītā negaisa nebija. Bet kāpt arī jau par vēlu. Braucam uz Dolomītiem. Mums tur rezervēts kalnu namiņš nakšņošanai – Alimonta 2580 metru augstumā. Lai uzkāptu līdz kalnu mājai, vajag 5-6 stundas. Jāizguļas kārtīgi un nākamajā rītā jāiet Bocchette Alte ferratas maršruts. Šajā maršrutā uzkāpjam līdz 3000m augstumam. Maršruts beidzas pie cita kalnu namiņa, bet tas vēl nav viss, vēl jānokāpj lejā līdz pilsētai. Via ferrata ar nokāpšanu lejā mums aizņēma 9 stundas. Bet tas bija tā vērts.
Kopumā šis ceļojums bija izcils piedzīvojums, kas apvienoja gan zināmus kalnu maršrutus Vācijas Alpos, gan jaunu un aizraujošu pieredzi Dolomītos. Kāpiens Alpspitze bija lielisks sākums, bet Via ferrata Bocchette Alte maršruts Brenta Dolomītos sniedza neaizmirstamus skatus un pieredzi, kas ilgi paliks mūsu atmiņās.
Svanetija, Gruzija. Decembris
Pirmā reize Gruzijā – Kutaisi un ceļojums uz Mestiu
Mūsu pirmais ceļojums uz Gruzijas kalniem bija patiešām neaizmirstams. Ieradāmies Kutaisi, kur noīrējām 4×4 džipu, lai dotos uz Mestiu – lielāko pilsētiņu Svanetijas reģionā Kaukāza kalnos, kas atrodas 1500 metru augstumā virs jūras līmeņa.
Ceļojums uz Mestiu bija kā piedzīvojums no pirmā mirkļa. Svanetija ir viena no aizraujošākajām vietām Gruzijā, kur kalnu skati ir elpu aizraujoši, un apkārtējā daba liek justies kā pazudušā pasaulē. Mēs tur bijām starpsezonā, kad daudzas vietas vēl nebija pilnībā atvērtas, un pilsēta šķita mierīga, gandrīz tukša, bet tas deva mums iespēju pilnībā izbaudīt Gruzijas autentisko atmosfēru un kultūru.
Pat ja daži vietējie pakalpojumi nebija pieejami, mēs joprojām baudījām kalnu skatus, izstaigājām senās ielas un iepazinām šī reģiona bagātīgo vēsturi. Kalni, sniega virsotnes un tālākais horizonts atklāja to, cik iespaidīga ir šī vieta, kur cilvēki dzīvo saskaņā ar dabu.
Mēs noteikti plānojam atgriezties un izpētīt vairāk par šo skaisto, bet noslēpumaino reģionu, kur laiks šķiet apstājies, bet daba un cilvēki turpina dzīvot savā ritmā. Svanetija noteikti būs viens no mūsu nākamajiem galamērķiiem!
